Savā dzīvē vienmēr esmu uzskatījusi, ka liela nozīme ir mūsu “pelēko šūniņu” jeb prāta attīstīšanai un trenēšanai, kā arī cilvēciskajām attiecībām šī vārda dziļākajā būtībā. Tagad ar prieku varu pateikt, ka ir efektīva metode jeb tehnoloģija ar kuru iespējams sasniegt grandiozus panākumus ik vienā dzīves jomā un to sniedz Dianētika.

Sākotnēji sniegšu nelielu ieskatu, kādā stāvoklī bija mana dzīve, protams, iespējams šis stāsts neatšķirsies no daudziem citiem Latvijas sieviešu stāstiem, cerams, es tomēr kļūdos.

Tātad jau vairāk kā četrus gadus vēlējos šķirties no vīra, bet nepārtraukti nespēju tik pāri savām bailēm, ka vīrs atkal manipulēs ar pašnāvības mēģinājumiem, ka piepildīs savus draudus un atņems manus četrus bērnus, ka izrēķināsies ar manu dzīvību, kā uz to reaģēs radinieki utt. Neatkarīgi no tā vai es biju gaidībās vai nē, man nācās rūpēties par ģimeni visās jomās arī finansiāli. Cēlos, gāju, rosījos, veidoju savu biznesu, jo apzinājos, ka ofisa darbu ar četriem bērniem nevaru atļauties, kā arī strādāt pie kāda arī ne, jo nepieciešams attīstīt bērnus, vadāt uz papildus aktivitātēm – treniņiem un pārējām ar bērniem saistītajām ikdienišķajām lietām, proti, ikdiena sanāk kā gandrīz 24 stundu fitnesa zāle. Vīrs sevi nevēlējās apgrūtināt un teica, ka bērniem nav vajadzīgi nekādi treniņi, kas bija absolūti pretējs uzskats manam dzīves skatījumam. Vīrs ne tikai mani pazemoja bērnu priekšā, bet arī pret bērniem pielietoja emocionālo un fizisko vardarbību. Viņš nevarēja ciest, ja tika izjaukts viņa komforts, proti, viņa ikdiena bija sēdēšana pie TV, datora un telefona, savukārt galvenā aizraušanās bija sporta likmju portāls, tātad azartspēles, alkohols, kā arī iepazīšanās un pornogrāfiska satura portāli, kurus skatījās pat bērnu klātbūtnē, kad es nebiju mājās un, protams, neizpalika arī vairākkārtīgi sānsoļi – citas sievietes.

Gala rezultātā mana pašcieņa un ticība sev bija sadragāta līdz zemākajai robežai, biju nervoza, kliedzu, bet vīra “mīļākais ēdiens” bija tieši tas, ka noveda mani sliktā garastāvoklī, tā arī bērni bija agresīvi, nervozi un absolūti ārpus kontroles. Kā jau zināms, tad cilvēks no stresa jeb nelabvēlīgas vides bieži slimo, kā arī organisms uzaudzē krietnu aizsargslāni vai gluži pretēji izkalst. Manā gadījumā es pieņēmos svarā no 55kg uz 76kg. Protams, daudz vēl nepatīkamā var aprakstīt, bet domāju, ka ar šo ieskatu būs gana, tāpēc sniegšu ieskatu, kā mana dzīve ir mainījusies tagad. Kāpēc tik atklāti rakstu par savu privāto dzīvi, jo uzskatu un Latvijas statistika to atspoguļo, kā līdzīgas problēmas ir daudzās Latviešu ģimenēs, bet par to īsti nerunā un nerisina, ļaujas pāri nodarījumiem un sevis noniecināšanai, kā arī ļoti globāli pasliktinās cilvēku veselība pie visiem manis iepriekš minētajiem faktoriem.

Ieskats jeb veiksmes stāsta sākums sākās ar to, ka pateicoties Dianētikas sniegtajiem instrumentiem spēju atgūt savu pašcieņu, ticību sev, savu kādreizējo augumu, enerģiju, saskarsmi ar cilvēkiem, finanses un palēnām arī gaisotne ģimenē ar katru dienu uzlabojas – bērni kļūst laimīgāki, mēs nekliedzam vien uz otru, agresivitāte praktiski jau nav vairs jūtama un mīļums, mīlestība ieplūst mūsu saskarsmē.

 Manas dzīves pārskats izmantojot Dianētikas instrumentus

Esmu samērā aktīvs cilvēks bijusi visu savu dzīvi, bet vēlos minēt to atšķirību, kad īstenoju jau sen pieņemto lēmumu un šķīros no vīra. Tātad, kas mainījās – sākotnēji, es atguvu sevi pašu, proti sapratu, ka visu savu laulību esmu dzīvojusi kā miglā un gājusi uz priekšu kā nodzīts zirgs ar acu klapēm sānos un absolūtā miglā velkot smagu akmens piekrautus ratus. Praktiski varu teikt, ka šie visi laulībā pavadītie gadi man ir kā izsvītroti no dzīves, apliecinājums tam, ka esmu kaut kā tomēr dzīvojusi ir bērni, aizvērts bizness, augstskolas dokumenti, kredīti. Pašreiz ir interesants posms, ka satieku uz ielas, veikalos, kafejnīcās – dažādās vietās, tieši tos savus pazīstamos cilvēkus, kurus satiku pirms iepazinos ar vīru, proti, mana dzīve pilnībā atgriežas atpakaļ kā agrāk. Papildus veiksmīgi risinās arī finanšu lietas, kuras pirms laulības arī labi padevās. Mana enerģija tiek virzīta pareizajā gulsnē un varu to virzīt dzīves kvalitātes augšupejai un savu sapņu īstenošanai. Iepriekš tā tika “apēsta” no vīra puses, kā arī enerģija tika virzīta uz strīdiem, pārdzīvojumiem par manas personības noniecināšanu, nevajadzīgu lietu risināšanai un cerībām, ka tomēr attiecības uzlabosies – uz šo visu aiziet tik ļoti daudz enerģijas, kuru būtu varējusi jau ātrāk un efektīvāk ieguldīt produktīvākās dzīves lietās. Papildus, kas vēl ir ļoti, ļoti svarīgi, ka es un bērni vairs neslimojam, jo pirms tam nepārtraukti kāds slimoja un ne jau vieglā formā.

Esmu arī izpalīdzīgs cilvēks, man sagādā patiesu prieku kādam palīdzēt, ja tas ir manos spēkos, kādreiz vīrs pārmetošā intonācijā mani dēvēja par “māsu Terēzi”, bet tagad esmu laimīga, ka no mana tagadējā stāvokļa, pozitīvās enerģijas mani apkārt esošie cilvēki gūst kaut savas enerģijas pacēlumu līdz ar to kaut nedaudz paaugstinot viņu tās dienas veiksmi. Draugi, paziņas un vienkārši ikdienā sastaptie cilvēki man nāk kāt un jautā – Kāda ir Tava recepte, ka esi atguvusi savu iepriekšējo augumu, neesi nogurusi, bet gluži pretēji enerģijas pārpilna”. Atbilde ir vienkārša, esmu atguvusi sevi un veiksmīgi kārtoju savu dzīvi tā kā es vēlos un tas izdodas. Domāju, ka jebkuram cilvēkam, ja ir panākumi, tad viņam ir papildus enerģija un augsts dzīvesprieks.

Iepriekš minēju, ka esmu vienmēr bijusi aktīvs cilvēks, ar to es domāju, ka, piemēram, es četrus gadus centos noslēgt vienu darījumu, bet vienmēr gadījās kādi šķēršļi un darījums nevirzījās uz priekšu, protams, var jau teikt, ka likumsakarīgi ir tas, ka, ja cilvēks dara, tad arī agri vai vēlu viss izdodas, tad tagad es varu teikt, ka nepieciešams sakārtot sevi un savu vidi, lai arī pārējās lietas veiksmīgi risinātos. Uz doto brīdi ar vīru kopā nedzīvoju četrus ar pus mēnešus un par šo īso laiku esmu atguvusies un spējusi noslēgt minēto darījumu, esmu veiksmīgi tikusi galā ar kredīta lietām, samazinot tās vairāk kā uz pusi un droši ar ticību sev virzos uz tālākajiem mērķiem, kuri man ir sarakstīti uz divām A4 lapām un zinu, ka man viss izdosies. No apjukuma manī nav vairs ne vēsts un tā ir lieliska sajūta, jo apjukums rada haosu, savukārt haoss traucē stabili virzīties uz priekšu, skaidri apzināties un saskatīt lietas, kā arī pieņemt efektīvus un ātrus lēmumus ar pareiziem risinājumiem un pievienoto vērtību nākotnē. Vēlos pieminēt to, ka mērķu uzstādījumus ar apakš uzdevumiem rakstu jau no astoņpadsmit gadu vecuma un līdz iepazinos ar savu vīru sekmīgi gada nospraustos mērķus izpildīju u 80%, bet noslogot man sevi patīk un saorganizēt savu dienu ar darbiem un darāmajām lietām. Laulības laikā arī rakstīju mērķu plānus gadam, bet ar smagiem soļiem un daudzu šķēršļu apgrūtinātām lietām spēju izpildīt tikai kādus 10% - 15% no uzrakstītajiem mērķiem. Izklausās bēdīgi, bet tāda bija mana realitāte, kad biju pazaudējusi sevi un pašcieņu kopumā un pats drausmīgākais, ka biju zaudējusi ticību sev un savām spējām.

Ak, jā, tik daudz to labo lietu ir noticis, ka pat visas nespēju uzskaitīt un pat būtu nepateikusi vēl vienu ļoti svarīgu lietu – iepriekš man nepatika uz sevi skatīties spogulī, es “piekasījos” pie visa, es vienkārši sev nepatiku, tagad man 100% patīk sevī viss un tā ir burvīga sajūta, kā arī uzskatu, ka katrs cilvēks ir unikāls un skaists ar savu īpašo odziņu, savu taisnību un dzīves skatījumu!

Nobeigumā viena mana dzīves atziņa – katrs mēs esam unikāls ar savām vajadzībām un sapņiem un galvenais, ka katram no mums ir sava taisnība, kura veidojas no mūsu pieredzes un dzīves uztveres, tāpēc nav sava enerģija jātērē citu cilvēku pārveidošanai vai savas taisnības uzspiešanai, jo taisnība un dzīves redzējums katram ir savs, nozīme ir tajā, ka tā tiešām ir paša cilvēka jeb personības redzējums, nevis citu cilvēku pieņemts viedoklis, pieredze vai skatījums – svarīgi ir pieņemt cilvēku tādu kāds viņš ir, viņa būtību, galvenais, lai tā ir pozitīva un labu domu vadīta. Esam katrs tāds kāds esam, jo tad sev, savai ģimenei un sabiedrībai kopumā mēs būsim varens ieguvums. Koks kurš ir vājš pie ārējo faktoru ietekmes var nolūzt vai lēnām sākt iet bojā, bet varens, spēcīgs, patstāvīgs un svarīgs koks priecēs apkārtējos un dzīvo stabili un ilgi…

Sirsnīgu PATEICĪBU par milzīgi ieguldīto darbu sakot -

Annai Krumholcei

14.05.2015.

Lī