Dzīve pagātnes cietumā
Dzīve katram rit savu gaitu. Arī kādam vīram, kurš katru dienu gāja uz darbu un tad mājās atpakaļ pie ģimenes. Nu, iedzēra dažreiz, uztaisīja kādu skandālu.
Tā nu sieva cieta, cieta, līdz izlēma un pameta viņu. Dzīves rutīna sabruka kā kāršu namiņš, un aiz bēdām vīrs sāka dzert, tā pa nopietnam! Mocīja vientulības un zaudējuma sajūta… Sākās meklējumi, grāmatas, tantiņas. Dzeršana turpinājās, jo vēlēšanās aizmirsties un nejust sāpes palika. Nebija nekādu sajūtu – tikai pilnīga vienaldzība un apātija.
Tad arī sākās slimības. Dakteri tak arī saka, ka visas slimības no stresa. Divpadsmitpirkstu zarnā atvērās čūla. Tā nu 1993. gadā vīrs nokļuva slimnīcā, kur kāds jauns ārsts viņam pateica: „Zini, ir iznākusi jauna grāmata: „Dianētika”, palasi viņu un uzzināsi par sevi daudz ko interesantu.”
Lūk, tā arī sākās piedzīvojums! Grāmata tika izlasīta trīs reizes, tas turpinājās ar aprakstītās metodikas pielietošanu, kas beidzās ar jaunu atdzimšanu, kad beidzot notika atbrīvošanās no senajām pagātnes sāpēm. Visas ciešanas, sāpes un bailes izgaisa kā dūmi. Atgriezās spēja gūt prieku no dzīves un izvairīties no neprāta.
Tas ir tikai viens no stāstiem, kas turpina klejot no mutes mutē, kopš šīs grāmatas izdošanas brīža, kad 1950. gada 9. maijā „Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību” kļuva par pārdotāko grāmatu ASV.
Kas ir Dianētika?
Dianētika ir grieķu vārds, kas tiek tulkots kā dia – caur un nous – saprāts jeb „caur saprātu” vai „ar saprāta palīdzību”. Tā ir metodika, kas apraksta tos likumus, uz kuru pamata darbojas mūsu prāts, neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam, vai nē. Daudzi no mums ir manījuši, kā mūsu domāšana ietekmē dzīves kvalitāti. Eksistē daudzas anekdotes par optimista un pesimista skatupunktiem. Tomēr ne visi zina par tiem mehānismiem, kas ir šo domu vai skatupunkta pamatā. Dianētika ļoti labi šos mehānismus izskaidro tā, lai katrs cilvēks varētu sakārtot savu domāšanu.
Pagātne ir kā ēna, kas pārklāj mūsu rīcību un lēmumus – tas ir Dianētikas pamatprincips. Dzīvē tas izpaužas, kā mūsu darbības, kuras nākas nožēlot, sarežģītās attiecības tuvinieku starpā, pēkšņas dusmas sīkumu dēļ, neizskaidrojamas sāpes bez noteikta iemesla, nespēja saņemties, lai pārvarētu grūtības, un vēl daudzas citas nevēlamas reakcijas.
Kaut arī liekas, ka iemesls tam ir tagadnes apstākļos, patiesais cēlonis gandrīz vienmēr paliek apslēpts. Tieši tāpēc problēma turpina pastāvēt! Cilvēkā pašā mīt kaut kāds spēks, kas arvien no jauna liek rīkoties kļūdaini un nonākt sen zināmajā situācijā.
Saruna – labākais veids, kā palīdzēt.
Metode, kas aprakstīta grāmatā „Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību”, balstās uz vienkāršu sarunu cilvēku starpā. Tās autors L. Rons Habbards raksta: „Jebkurš saprātīgs, vidēji neatlaidīgs cilvēks, kam ir apņēmība šo grāmatu izlasīt pilnīgi, varēs kļūt par Dianētikas praktizētāju.”
Tā arī ir grāmatas būtība, dot ikvienam cilvēkam iespēju palīdzēt sev un saviem tuvākajiem, sakārtot domas un tikt pāri zaudējumiem un neveiksmēm. Tieši tāpēc Dianētika kā grāmata tiek iedalīta 3 daļās, kurā trešā daļa tiek pilnībā veltīta metodikas aprakstam un pielietojumam.
Pareizi uzdoti jautājumi, kas palīdz cilvēkam koncentrēties uz notikušo, ļaus pamazām atslābināt negadījuma ietekmi uz šodienas lēmumiem un rīcību. Tieši tam ir veltīta metodikas lielākā daļa.
Kur slēpjas vārdu spēks?
Dianētikas metodikā liela nozīme tiek piešķirta valodai. Mēs zinām par vārdotāju, lāstu un mīļu vārdu ietekmi. Tomēr pašam vārdam nav nekāda spēka vai vainas, ja vien tas nav teikts sāpju vai šoka momentā.
„Izdarot izvēli starp valodu un vājprātu un izvēloties valodu, tās milzīgo priekšrocību dēļ, cilvēks tika pakļauts vājprāta lāstam” – tā saka Dianētika un pilnīgi pamatoti. Katrs vārds, kas tiek teikts cilvēkam sāpju vai zaudējuma pārdzīvojumu brīdī, paliek prāta dzīlēs un vēlāk iedarbojas kā hipnotiska komanda, apstākļiem tagadnē sakrītot ar pagātnē pārdzīvoto. Tieši tāpēc Dianētikas metodikā ir uzsvērta klusuma ievērošana slima, traumēta vai satraukta cilvēka klātbūtnē. Klusums kopā ar mierīgu, maigu un līdzcietīgu attieksmi var ārkārtīgi palīdzēt gan satrauktam bērnam, gan bezsamaņā esošam cilvēkam. Tāda attieksme ļauj ievērojami paātrināt cilvēku atlabšanu un mierīga prāta atgūšanu.
Šo valodas ietekmi zināja jau kopš seniem laikiem. Tieši tāpēc vien no lielākajiem grēkiem bija pieminēt Dieva vārdu nevietā. Lūk, kas tiek teikts Dianētikā:
„Var novērot, ka baznīcai ir pilnīga taisnība, darot visu, kas vien tās spēkos, lai novērstu Dieva zaimošanu. Zaimošana bieži var tikt izteikta cilvēka klātbūtnē, kurš sitiena rezultātā (morāla vai fiziska) atrodas „bezsamaņā”. Tā rezultātā svētie vārdi un lāsti paliek…, ietekmējot indivīdu, noved pie pretdabisku baiļu vai nepārvaramas tieksmes pēc Dieva rašanās, vai arī viņa pastāvēšanas noliegšanas. Tajā vainojama nevis reliģija, bet gan tās zaimošana. Tā rada neprātīgus fanātiķus vai slepkavīgus ateistus, un baznīca būtu ļoti priecīga, ja nebūtu ne vienu, ne otru.”
Vārda lielākais slazds ir tā dažādās nozīmes. Kas vienam zivju „ikri”, tas otram kāju „ikri” – variācijas kā izprast kāda vārda nozīmi dažkārt ir ārkārtīgi lielas. Tik pat plaša ir arī vārda ietekme uz mūsu domāšanu. Dianētika ļauj atrast un novērst šādu ietekmi, padarot valodu par to, kam tā ir domāta, - saskarsmes līdzekli, nevis pārpratumu, aizvainojumu un strīdu cēloni.
Tādā veidā, pateicoties Dianētikas terapijai, cilvēks daudz mierīgāk reaģē uz vārdiem, ir mazāk pakļauts to ietekmei un līdz ar to atbrīvojas no tā slazda, kas iespaidoja un virzīja viņa dzīvi.
Kādiem cilvēkiem noder Dianētika?
Var raksties priekšstats, ka Dianētika domāta tikai tiem, kuriem dzīvē ir problēmas. Patiesībā, tā visvairāk noder spējīgiem cilvēkiem. Tā ir vienkārša, iedarbojas ātri un dod iespēju tūlīt pat izbaudīt rezultātu. Svarīgi ir tikai tas, kā JŪS to PIELIETOJAT. JŪS esat tas, kuram vienīgajam ir nozīme!
Iespējams, izlasot šo rakstu, jūs tūlīt pat aizmirsīsiet par Dianētikas pastāvēšanu. Nu ko, jums ir tādas tiesības. Taču Dianētika apraksta tos likumus, uz kuriem balstās visa dzīve, un iepazīstot tos, jūs varēsiet daudz vieglāk tikt galā ar savu ikdienu.
Pateicamies L.Rona Habbarda bibliotēkai par iespēju izmantot materiālus no grāmatas “Dianētikas seminārs”.
Anna Krumholce