Par zaudējumiem un ieguvumiem
Katram no mums dzīvē pienākt izšķiršanās brīži, kuros nākas pieņemt lēmumu, vai kādu/kaut ko paturēt savā dzīvē vai tomēr zaudēt. Dažkārt izvēles iespējas pat netiek dotas, nākas vienīgi izlemt, kā pret notikušo attiekties. Analizējot šādas situācijas dziļāk, vēlos padalīties ar secinājumiem, kurus esmu izdarījusi, vērojot un arī palīdzot daudziem cilvēkiem pārvarēt šādus zaudējumu brīžus.
KATRS IEGUVUMS IR ARĪ ZAUDĒJUMS
Lai arī mēs ar prieku pērkam mantas un iepazīstamies ar jauniem cilvēkiem, ieguvuma procesā reti kad esam gatavi apzināties, ka parādoties kaut kam mūsu dzīvē, nāksies no kaut kā vienlaikus atteikties. Vientuļi cilvēki vēlas iegūt draugus, bet jaunu cilvēku ienākšana viņu dzīvē noteikti liks atteikties no kādiem ieradumiem, brīvā laika un arī zināmas līdzekļu daļas. Mājdzīvnieks, kurš ienāk cilvēka dzīvē, gluži tāpat liks atteikties no zināmām finansēm, tā paša brīvā laika, kā arī varbūt pat no kādas mēbeles vai dārgā remonta. Nopirktie īpašumi arī atņems gan mūsu līdzekļus, gan laiku, jo abi būs nepieciešami mājokļa iekārtošanai un uzturēšanai. Bērna piedzimšana ģimenei liks zaudēt it visu no minētā, turklāt uz ilgiem gadiem. Līdz ar to, varam secināt, ka ne katrs ieguvums atsvērs zaudējumus, ko tas nesīs. Lielākā problēma ir cilvēku nespēja vai nevēlēšanās rēķināties ar ieguvuma radītajiem zaudējumiem, kas ar laiku rada vilšanos un dažādus pārdzīvojumus.
Piederēšanas joma – mūsu spēja brīvi rīkoties ar to, kas ir mūsu īpašumā, tai skaitā arī atbrīvoties no tā. Vai esat manījuši situācijas, kurās cilvēks nespēj atteikties no kaut kā, turpinot risināt šī ieguvuma radītās problēmas vai pat ciešot no tā? Tas atklāj fenomenu, ka patiesībā šī lietas, attiecības vai telpa viņam tā īsti nemaz nepieder, jo izvēles brīvība, ko ar to visu darīt, šim cilvēkam ir liegta.
Analizējot problēmas, kas cilvēkiem pastāv piederēšanas jomā, bieži vien atklājas, ka iegūstot kaut ko, cilvēks nav bijis gatavs no kaut kā savā dzīvē atteikties, vai arī ieguvums ir nācis negaidīti, pret cilvēka gribu un bez viņa piekrišanas. Jebkura no šādām situācijām pārvērtīs ieguvumu par milzīgu problēmu: par tādiem kļūs nevēlami bērni, pēkšņi mantoti īpašumi vai nejauši uzsāktas attiecības. Savukārt nespēja atteikties vai pieņemt ieguvuma sekas, kļūst par nelaimīgas dzīves pamatu.
MŪSU IDEJAS PAR PIEDERĒŠANU – PRETRUNU AVOTS
Noteikti esat novērojuši, kā cilvēki turas pie nemīlama darba vai postošām attiecībām, nespējot pārtraukt šo atkarības saiti. Pārsteidzoši, bet jebkuri mēģinājumi pierunāt cilvēku pārtraukt šādu pašiznīcinošo situāciju, nesniedz gaidāmo efektu. Šādas situācijas pamatā atrodamas paša cilvēka idejas par to, kas viņam dzīvē var piederēt. Bailes no tā, ka viņš nebūs nekā labāka vērts, liek samierināties un turpināt dzīvot esošajā situācijā. Idejas, kuras esam veidojuši no savas ģimenes, apkārtējās sabiedrības, draugiem un pat filmām vai masu mēdijiem, rada viltus priekšstatus par mūsu spējām mainīt savu dzīvi un izvēlēties labākus ieguvumus. Nespēja atteikties no veciem ieradumiem, zema pašvērtības sajūta un iepriekš piedzīvotās neveiksmes vēl vairāk pastiprina pastāvošo atkarību. Tomēr, neaplūkojot ieguvuma radītos zaudējumus, kurus minēju iepriekš rakstā, mēs nekad neieraudzīsim patieso ainu, jo laimīga dzīve veidojas no līdzsvara. Šajā gadījumā mūsu ieguvumiem no lietām un apkārtesošajiem cilvēkiem jābūt lielākiem par viņu klātbūtnes radītajiem zaudējumiem, turklāt mums jābūt gataviem pieņemt un rēķināties ar tiem zaudējumiem, kurus šie ieguvumi nes.
JEBKURĀ ZAUDĒJUMĀ IR IEGUVUMS
Pašreiz mēs dzīvojam pasaulē, kurā pastāv ārkārtīgi lieli zaudējuma draudi, kas nepārtraukti atgādina par sevi caur masu informācijas līdzekļu kanāliem. Vienīgais veids, kā katrs cilvēks var pretoties šādai nomācošajai situācijai, ir attīstīt savu spēju radīt vai veidot kaut ko no jauna.
Zaudējums ir tik smags, cik mazāka ir atlikusi iespēja radīt zaudēto no jauna. Tieši tāpēc bērnam vai jaunam cilvēkam nāve nešķiet tik nopietns pārdzīvojums, kā cilvēkam gados. Strādājot ar cilvēkiem terapijā, vienmēr ir pārsteidzoši atklāt, cik viegli bērnībā tika uztverta kāda aiziešana no dzīves un cik smagi tas tiek pārdzīvots brieduma gados. Bērnam vai jaunietim pieder laiks – apstāklis, kurš sniedz krietni lielāku iespēju kaut ko atkal radīt no jauna. Tieši tāpēc bērnus bieži asociē ar nākotni, jo tieši viņi to aktīvi rada.
Tātad galvenais faktors zaudējumu pārvarēšanai ir laiks, kurš ir palicis mūsu rīcībā, lai zaudēto atjaunotu. Protams, apziņa ar grūtībām spēj aptvert, ka sirmā vecumā vēl ir atlicis kāds laiks radīšanai, bet, ja tā ir pacēlusies līdz garīgās apziņas līmenim, tad mūžīgā pastāvēšana sniedz solījumu par bezgalīga laika pastāvēšanu, kurā iespējams radīt un atjaunot jebko, ko vien vēlies! Te mēs redzam, ka spēcīgie cilvēki, kuri spēj pārvarēt nopietnus dzīves zaudējumus, saglabā sevī pārliecību par nākotni un viņiem pieejamo laiku. Tas ļauj radīt sākumā ilūziju, bet ar laiku jau realitāti par zaudējuma atgūšanu tādā vai savādākā veidā. Vājiem cilvēkiem paliek tikai pagātne, bet nākotne kļūst par tās nepārtrauktu atkārtojumu, nesot tālākos zaudējumus un ciešanas.
LAIKA RADĪŠANA UN NĀKOTNES RADĪŠANA – MŪSU PANĀKUMU PAMATS
Lai arī šādi padomi pēc smagu zaudējumu piedzīvošanas maz līdzēs kādam, kurš pārdzīvo bēdas, tomēr, iespējams, tiek atgādinās par pašiem dzīves pamatiem:
· Piedzīvotais zaudējums nes sevī arī ieguvumus, un, lai cik nepieklājīgi tas liktos, būtu vērts tos uzskaitīt, atklāt vai varbūt pat sarakstīt uz papīra lapas;
· Laiks ir bezgalīgs, un daudzos gadījumos tā ir pietiekoši pat esošajā pastāvēšanā, lai radītu, izveidotu, atjaunotu zaudēto;
· Lai virzītos uz nākotni, nepieciešams pilnībā apzināties pagātni un notikušo un koncentrēties uz jauniem ieguvumiem.
Protams, daudziem vispirms vajadzēs atdalīt to pagātni, kas saistīta ar zaudējumu, pirms parādīsies nākotnes ieguvumi, tomēr arī tas ir iespējams, it sevišķi ar Dianētikas terapijas metodi. Katrs zaudējums atņem daļu no mūsu dzīvības spēka un enerģijas, tieši tāpēc tik grūti ir noticēt, ka nākotnē var slēpties arī kaut kas labs.
Te var līdzēt vienkāršs laika radīšanas vingrinājums, kurš nemanot, soli pa solim, sāks veidot vienkāršus nākotnes notikumus, nemanot ļaujot aiziet no pagātnes un sākt lūkoties pēc jaunām iespējām. Vingrinājuma principi ir vienkārši:
1) Padomājiet par to, ko darīsiet rīt,
2) Padomājiet par to, ko darīsiet parīt,
3) Padomājiet par to, ko darīsiet aizparīt,
4) Padomājiet par to, ko darīsiet pēc 3 dienām, kur Jūs būsiet?
5) Padomājiet par to, kur jūs būsiet un ko darīsiet nākošnedēļ?
Šo vingrinājumu varat veikt, atkārtojot minētos uzdevumus, līdz atjaunosies pārliecība par nākotni un tās iespējamību. Iespējams, tas ļaus nomierināt satraukto prātu un pārslēgties no pagātnes vai tagadnes uz nākotnes iespējām!
Ja gadījumā nākotne, joprojām nav pieejama un tās pastāvēšanu iztēloties ir pārāk grūti, jūs vienmēr varat pieteikties bezmaksas konsultācijai, lai saņemtu atbalstu un saprastu, ko vēl varat darīt, lai atgūtos.
Lielisks instruments, lai atgūtu pārliecību par nākotni, ir arī grāmatā “Pašanalīze” pasniegtā pašizziņas metode.
Tikmēr šajā tumšākajā laikā es turpinu uzstāt un pārliecināt ikvienu, ka nākotne ir bezgalīgi brīnišķīga, un tajā slēpjas visi mūsu potenciālie ieguvumi, līdz kuriem mums vienkārši jāspēj nonākt!
Lai Jums tas arī izdodas!